Paula Antenišķe "Draud laimes dzimšanas dienā"
Svinīgs sivēns svin. Svin to, ka pārtop par kuili. Bet neviens jau nekad tā līdz galam par kuili netop, jo vienmēr būs kāds kuilīgāks, un neviens jau nekad tā īsti līdz galam par sivēnu nepaliek, jo vienmēr blakus kāds sivēnīgāks. Bet šodien esi svinīgs sivēns. Urrā. Svini savu svinu. Svini svinīgi, sivēn, savu svinu.
Svin, Svin, Svin – smagi ir visu laiku svinēt, smagāk tomēr nesvinēt nemaz. Deg svecītes, tās krāsainās, kas jokojas un pat pūstas neizdeg. Liesmu mēlītes laiza svinīgo sivēnu, kutina svinīgo sivēnu, uzbudina svinīgo sivēnu. Tas tikai smejas un svins lejas.
Sadeg viņa tauki, aplej torti, nodzēš liesmas, izlīst svins laimītē. Kāda formiņa tev gadījās šogad, svinīgo sivēn? Samta ķeblītis pie galda uz terases vai gaļasmašīna?
Sakrīt visi tavi miesas gabali gaļas mašīnā, un tur tie mašīno un gaļo.
Krrrrrrrrkrkkkkkkttttt trrrrrrrrkkkkkktttt bbbbbbbrrrrrkkkkkkkkttttttt grrrrrrrrrrkkkkkkktttttttt
Laiski tavas miesas atkal krīt uz leju. Malts esi! Kāds maigs un gluds. Kāds elastīgs un pielāgojams. Kāds tu paklausīgs sivēn topi. Kādā formā man tevi vajag? Kotlete, frikadele vai varbūt par zaķīti izliksies, sivēn? Kā tas būtu uztaisīt viltoto sivēnu no sivēna? Ja jau esi pieradis izlikties, kāpēc gan neizlikties par sevi, sivēn?
Uz galda stāv maltās gaļas masa. Ko tagad ar to darīt?
Kompozīcija & Teksts
II kurss
2021
