Animācijas īsfilmā “Gaida” autors cer notvert tukšuma sajūtu un nostaļģiju, atspoguļot to kā realitāti Latvijas lauku ainavā, daļēji no novērotāja pozīcijas, bet arī jautājoši - kāda ir šo lauku nākotne? Kādas ir mūsdienu sabiedrības Latvijā attiecības ar padomju mantojumu? Vai tam ir vieta izdzīvot šodien un turpmāk, vai tomēr padomju laikos izmantotie materiāli, struktūras un filozofija nav bijuši pietiekami ilgtspējīgi, lai tie saglabātos kā liecinieki par mūsu valstī piedzīvoto vēsturi? Darbs ir autora personīgie novērojumi par cilvēkiem, kuri ir palikuši laukos un iespējams arī dzīvo domās pagātnē vai pat varbūt idealizē aizgājušo, līdz ar to šis, bez nosodījuma, ir veltījums viņiem.